October 1st, 2012

Padomju patriota loģikas problēmas

ir

Andreass Andersens

Bezmaksas padoms Jurijam Petropavlovskim
Petropavlovskis_jurijs_leta-media_large
Kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" pārstāvis Jurijs Petropavlovskis ieradies iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā parakstus referenduma ierosināšanai par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Foto: Ieva Čīka, LETA

Noskatījos salīdzinoši nesenu videofragmentu no TV dueļa starp Aleksandru Kiršteinu (VL-TB/LNNK) un Juriju Petropavlovski (PCTVL). Izlasīju rakstu par šo dueli portālā „Delfi". Un man radās dažas domas, ar kurām gribu dalīties.
Pati galvenā visu „padomju patriotu", kā arī visu kreisi noskaņotu cilvēku, lai kur viņi dzīvotu, problēma ir pilnīgs loģikas trūkums vai arī stipri tās traucējumi.
Es vispirms jau nesaprotu, kas gan tur slikts, ja no Latvijas pilsonības tīkotāja tiek sagaidīta lojalitāte pret valsti, kuras pasi viņš tik ļoti vēlas iegūt? Protams, esmu ļoti priecīgs, ka Petropavlovska kungs līdzās dzimtajai krievu valodai iemācījies arī latviešu valodu, taču, jādomā, ka valodas zināšanas nav tik ļoti svarīgas kā lojalitāte tēvzemei.
Nevajag būt ļoti gudram, lai saprastu, ka Latvija, kas Krievijas nemieros, kuri sākās 1917.gadā, Hitlera-Staļina vienošanās dēļ tika nodevīgi atdota PSRS 1940.gadā un brīnumainā kārtā 1991.gadā kārtējos nemieros atbrīvojās no padomju žņaugiem, ir valsts, kas pastāv par spīti Padomju savienībai un tās vadītājiem. Tāpēc tas, kurš Latviju uzskata par savu dzimteni, nevar atbalstīt tās okupāciju 1940. un 1945.gadā, Latvijas iedzīvotāju daļēju genocīdu, „ekonomiskos pārveidojumus", kas Latviju pārvērta atpalikušā valstī, kā arī citus padomju laiku valdīšanas „labumus".
Kas? Ak, tā „nav tēvzeme"? Tad kāpēc tā pazemoties, prasot Latvijas pilsonību? Nu kā gan var nesaprast vēlmi iegūt Eiropas Savienības pasi! Taču, ja var ticēt vulgāram krievu teicienam, tad neiespējams ir „gan zivi apēst, gan... ezerā peldēt («и рыбку сьесть и.... в озере поплавать»).

Collapse )